Irenes Valjeho "Papiruss" – oda grāmatām.

Piemēram, vai zinājāt, kā tieši grāmatas lietoja laikos, kad tās glabājās tīstokļos? Vai to, ka klusa lasīšana ir salīdzinoši nesena paraža, kas sākotnēji tika uzlūkota ar aizdomām? Kas notika ar slaveno Aleksandrijas bibliotēku? Un vēl, un vēl. Jālasa pašiem!
Ir skaisti lasīt grāmatu par grāmatām, sajūtot sakņu apziņu. Un bezgalīgu pateicību visiem tiem cilvēkiem, kuri caur daudzām paaudzēm neļāva pārtrūkt pavedienam, kas mums šodien ļauj lasīt antīkās pasaules dārgumus. Tas nebija viegli. Iespējams, fakts, ka mūsu kopējām, grāmatās glabātajām zināšanām vairs nedraud iznīcība, ir viens no lielākajiem mūsdienu sasniegumiem.
Grāmatas mūs veido kā cilvēkus un kā sabiedrības. Katra grāmata ir pamats sarunai. Un šī – dziesma par to, cik tas ir skaisti!
📚Savu eksemplāru iegādājos Rozes grāmatnīcā – svaigu un "kraukšķīgu". Tagad dodu tālāk šeit – par godīgu puscenu no tā, ko samaksāju grāmatnīcā.