Marka Mansona “Smalkā pofigisma māksla”

Angļu valodā nosaukums ir vēl krāšņāks - The Subtle Art of Not Giving a F*ck. Man šķiet, ka nosaukuma tulkojums latviski ir sanācis visai elegants, par to “plusiņš”.

Pats teksts kaitinošā vieglajā valodā - īsi teikumi, vienkārši vārdi. Bet tādi jau tie amerikāņu pašpalīdzības gabali ir un gan jau ir savs iemesls tiem tādiem būt. Tomēr kopumā saturs man patika. Nav tā, ka kaut kas sarežģīts vai revolucionārs, tomēr ir brīži, kad vienkārši vajag dzirdēt (vai izlasīt) kaut ko, kam piekrīti. Uzreiz sajūties mazliet mazāk viens un mazliet vairāk “uz pareizā ceļa”. Viedokļu par to, kā pareizi būtu jādzīvo ir daudz, padomdevēji nelūgti laužas pie cilvēkiem caur sociālajiem tīkliem un ikdienas sarunām. Arī Marks Mensons jau ir tikai viens no daudzajiem - man patika, jo atskaņo to, kam šajā dzīves posmā ticu pati.
Piemēram:
🐜 dzīve pa lielai daļai sastāv no ciešanām pilnīgi visiem cilvēkiem. Tāpēc no tām nevajag censties izvairīties (jo tas tāpat nav iespējams), vajag tikai no plašās ciešanu plejādes izvēlēties tās, kas ved uz Tev jēgpilna mērķa sasniegšanu.
🐞Tu esi atbildīgs par visu! Arī notikumos, ko nevari ietekmēt, Tu esi atbildīgs par savu reakciju uz tiem. Absolūtas atbildības (nejaukt ar “vainu”) uzņemšanās par savu dzīvi ir ļoti būtiska jēgpilnas dzīves nodzīvošanai. Savukārt upura lomas uzņemšanās - viens no lielākajiem kavēkļiem.
🐞nevajag domāt, ka esi īpašs. Un vēl vairāk nevajag domāt, ka Tu visu zini. Kopumā pārliecības par savu taisnību trūkums dzīvē izrādās daudz noderīgāks kā pārlieku liela pašpārliecinātība.

📚Ja nu kādam ieinteresēja izlasīt - var dabūt šeit (ja vēl nav nopirkta).