Par Valtera Vangerīna “Dievs”
Šī nu reiz ir tā grāmata, kurai grāmatnīcā būtu pagājusi garām, jo, cik atceros, glabājām to pie reliģiskās literatūras, kas nav manu iemīļoto plauktu maršrutā. Tomēr ar Lutu ir citādāk – tā kā izdaru pirkumus, lai pārliecinātos, ka jaunajiem pārdevējiem ir skaidrs, kā grāmatas nosūtīt, tad manā īpašumā nonāk arī kas neierastāks.
“Dievs” ir Bībelē aprakstīto notikumu pārstāsts. Ne nu gluži “vieglajā valodā”, drīzāk samērā saistošā romāna formā. Autors ir pasniedzis gan literatūru un rakstniecību, gan teoloģiju, pats bijis arī luterāņu mācītājs. Grāmata nekādā ziņā nav literāra variācija par kādu biblisku notikumu, drīzāk iespējami godīgs pārstāsts.
Droši vien ir iespējams Valteru Vangerīnu lasīt arī, meklējot garīgas atklāsmes, kaut gan, domājams, tam labāk tomēr izmantot Bībeli. Es lasīju kā saistošā valodā uzrakstītu uzziņu literatūru, kas ļoti labi kalpo, lai atgādinātu, kā tad tie zināmie Bībeles stāsti izskatās uz laika ass. Kāda ir Īzaka un Jēkaba radniecība? Kā valdīja Salamans? Kas bija Rāhele?
Vecās un Jaunās Derības stāsti caurvij mūsu kultūras telpu. Neatkarīgi no tā, kam mēs ticam vai ko domājam par Vecās Derības Dievu, tos ir vērts zināt kaut vai tāpēc, lai labāk izprastu to kultūru, kuru mīlam un apbrīnojam. Pārzinot simbolu valodu (un Bībeles tēli ir spēcīgi simboli), ir iespējams daudz dziļāk baudīt literatūru. Tāpēc, ja Bībele ir lasīta sen vai nav lasīta nemaz, tiešām iesaku izlasīt Vangerīna “Dievs”.
Mans un vēl viens eksemplārs ir pieejami šeit Lutā
Atjaunināts: 2025. gada 22. decembris