Romēns Garī/ Emils Ažārs “Mīļumiņš” 🐍
“Gudrīdos” ieliku grāmatai tikai trīs zvaigznes ⭐️⭐️⭐️. Tagad, kad “Mīļumiņš” ir aprunāts grāmatu klubā, domāju - varbūt nevajadzēja tik maz. Grāmatas, kas spēj raisīt diskusijas un parādīt mūsu dažādību, ir pelnījušas atzinību kaut vai par to vien.
Jāsāk ar to, ka, manuprāt, Kuzēna kungam (pitona “Mīļumiņa” saimniekam) ir autisms. Un mani grāmatas par cilvēkiem ar mentālās veselības problēmām vienmēr dara uzmanīgu. Tās pārsteidz, pat aizrauj un rada sajūtu, ka lasītājs saprot, kas notiek šāda cilvēka prātā. Bet vai tiešām saprot? Cik lielā mērā mentāli vesels cilvēks - autors - patiešām spēj iejusties tajā, ko varētu domāt viņa varonis? Cik lielā mērā tie ir paspilgtinājumi un interpretācijas? Vēl sliktāk kā nezināt ir domāt, ka zini.
Tomēr mana grāmatu klubiņa biedrenes Kuzēna kungam autismu diagnosticējušas nebija, tāpēc skatījāmies uz stāstu tā, kā tas šķiet ticis iecerēts - par cilvēka cīņu ar vientulību, alkām pēc tuvības. Par jušanos vienam lielā pilsētā. Par egocentrisma radīto nespēju izveidot attiecības. Un par to, vai bērnības traumas (Kuzēna kungs uzauga bez vecākiem) ir pamats izveidoties par mazliet rasistisku pitona saimnieku.
Gatavojoties grāmatu klubam, izlasīju arī dažus aprakstus. Stāsts par iemesliem un veidu, kā Romēns Garī slēpa to, ka viņš ir romāna autors, jau vien ir atsevišķas grāmatas vērts. Un domāju, ka daudz ko no darba dziļuma nepamanīju, jo nelasīju orģinālvalodā.
“Mīļumiņu” ir vērts lasīt. Šī ir viena no grāmatām, par kuru prasās arī ar kādu parunāt un šķiet, ka šo sarunu raisītajām pārdomām dzīvošu vēl kādu laiku.
📚Savu eksemplāru ņēmu no bibliotēkas, bet mana draudzene Liene savējo piedāvā tālāk Luta.lv.
Atjaunināts: 2025. gada 22. decembris