Egīla Ventera “Albatross” ir īsromāns par cilvēkiem, kuri mēģina atrast drošu vietu pasaulē, lai gan viņu izvēles bieži vada ievainojums, ilgas un bailes no vientulības. Grāmatas centrā iezīmējas vairāki savstarpēji sasaucīgi sižetiski impulsi: neveiksmīga mākslinieka mēģinājums atjaunot karjeru Londonā, kristiešu kruīza kuģa ienākšana Rīgas ostā un kāda vienpatņa cīņa par savu vietu pie jūras. Šie notikumi Ventera prozā kļūst ne tikai par ārēju darbību, bet arī par iekšēju ainavu — par cilvēka vēlmi būt mīlētam, atzītam un nepazaudētam. “Albatross” runā par pievilšanu, noklusēšanu, izvairīšanos un cerībām, kas var izrādīties trauslas kā atspīdums debesīs. Egīls Venters dzīves nejaušības un metafiziskus impulsus ataino ar vieglu, gaiši ironisku triepienu, radot daudznozīmīgu un emocionāli piesātinātu lasījumu par mīlestības atstātām pēdām.