Pētera Dirģēlas romāns Ancilus ezers noslēdz Baltijas triloģiju, vedot lasītāju cauri 15.–17. gadsimta satricinājumiem šai piejūras zemē. Stāsta centrā ir Kiprijona Tvirbuta dzimta: jaunākie dēli Jons un Pēteris, katrs sekojot savai patiesības izjūtai, šķiras vēstures vētros un meklē ceļu atpakaļ – pie saknēm un vietas pasaulē. Viņu gaitas krustojas ar lielvalstu ambīcijām, kariem un ticību maiņām, kas pārraksta robežas un likteņus. Autors spriego vēsturisko fonu savieno ar dzimtas sāgas emocionālo intensitāti: tēvu un dēlu konflikts, brāļu sacensība un mīlas izvēles kļūst par lakmusa papīru laikmeta morālei. “Ancilus ezers” atklāj Baltijas telpu kā krustpunktu, kur satiekas tirgotāju pilsētas, muižniecības intrigas un garīgie meklējumi. Dirģēla precīzi iezīmē sadursmi starp uzticību zemei un pienākumu pret varu, liekot jautāt – vai vienas saknes spēj vienot, ja vēsture tās atkal un atkal samin. Spēcīgs un plašvērienīgs nobeigums triloģijai.