Pāvela Sanajeva romāns “Apglabājiet mani aiz grīdlīstes” ir skarbi asprātīgs, autobiogrāfisks stāsts par bērnību padomju ikdienas spriedzē. Deviņgadīgais Saša dzīvo ar stingro, visaptveroši kontrolējošo vecmāmiņu un slimīgo vectēvu, kas zēnu mīl un vienlaikus noslāpē ar pārmērīgām rūpēm. Vecāki – īpaši tēvs, aktieris – ir kā apsolīta, bet nemitīgi atlikta brīvība, par kuru cīnīties kļūst gan bīstami, gan sāpīgi. Aiz slēgtām durvīm skanošie pārmetumi, mūžīgie aizliegumi, tablešu un mikstūru maratoni un smalki psiholoģiski manevri iezīmē bērna cīņu par pašnoteikšanos. Autors ar sāpīgi precīzu humoru un maiguma dzirkstīm rāda toksiskas gādības mehānismus, mazā cilvēka iztēles spēku un to, kā mīlestība var būt gan glābiņš, gan slazds. Šis ir reizē sirdi plosošs un smieklīgi absurds pieaugšanas romāns, kas atsedz traumas mantojumu un cerības iespēju – pat tad, ja vienīgā izeja šķiet slēpties “aiz grīdlīstes”.