Kardiologs Pims van Lommels, kurš plaši pazīstams ar saviem pētījumiem par gandrīz nāves pieredzi, šajā grāmatā pēta jautājumu, vai apziņa patiešām beidzas līdz ar smadzeņu darbības apstāšanos. Apvienojot ilgstošas medicīniskās novērošanas datus ar pacientu pieredzēm klīniskās nāves situācijās, autors analizē, kāpēc skaidras, detalizētas atmiņas un transformējošas atziņas var rasties laikā, kad smadzeņu aktivitāte ir kritiski samazināta. Viņš apskata starptautiskus gadījumus, neirofizioloģijas un kardioloģijas aspektus, kā arī psiholoģiskos un filozofiskos skaidrojumus, piedāvājot lasītājam strukturētu pārskatu par pierādījumiem, kas izaicina materiālistisku apziņas izpratni. Grāmata iedziļinās arī seku aprakstā: kā šādas pieredzes ietekmē cilvēku personību, vērtības un attieksmi pret dzīvi un nāvi. “Apziņa viņpus dzīves” rosina domāt un diskutēt par to, kas ir apziņa un kur ir tās robežas, piedāvājot medicīniski pamatotu, bet plašam lasītāju lokam pieejamu skatījumu uz vienu no mūsdienu zinātnes sarežģītākajiem jautājumiem.