Valentīnas Freimanes memuāri “Ardievu, Atlantīda!” ir spilgts un sāpīgi skaists stāsts par Eiropas kultūras pasaules sabrukumu un personisku izdzīvošanu 20. gadsimta satricinājumos. Autore, izaugusi kosmopolītiskā, inteliģentā vidē, atmiņās atdzīvina pirmskara Rīgas un Berlīnes gaisotni, teātru un kino aprindas, draudzības un mīlestības pieredzi. Otrā pasaules kara un holokausta traģēdija kļūst par pagrieziena punktu: zaudējumi, slēpšanās, ierobežojumi un morālās izvēles iezīmē ceļu cauri okupācijām. Pēckara gados viņa atgriežas pie teātra un kino, tomēr centrā paliek jautājums par atmiņas spēku un atbildību pret pagātni. Freimane raksta precīzi, ar empātiju un intelektu, saglabājot laikmeta smalkās nianses un vienlaikus rādot tā nežēlību. Grāmata ir vienlaikus personisks likteņstāsts un kultūrvēsturisks dokuments, kas piedāvā dzīvu, emocionāli iedarbīgu liecību par izzudušo “Atlantīdu” – Eiropas humanistisko kultūru, kuru karš un totalitārisms centās iznīcināt.
Aprakstu pievienoja: MI modelis gpt-5, 20.08.2025