Katarīnas Kucbelovas romāns “Aube” ir smalks, apcerīgs vēstījums par atmiņu, piederību un to, kas paliek noklusēts starp paaudzēm. Stāstītāja Katarína divu gadu garumā dodas uz Šumjacu — nelielu kalnu ciemu Zemo Tatru pakājē Slovākijā —, lai iemācītos darināt tradicionālo izšūto aubi. Šis amats kļūst par ceļu pie sievietēm, kuru dzīves, pieredze un klusēšana atklājas lēni, caur rokdarbu, sarunām un vērojumiem. Centrā ir arī Iļka, sieviete, kuras liktenis it kā paslēpts zem aubes, tāpat kā ciema pagātne slēpjas aiz ierastām paražām un aizspriedumiem. “Aube” nav tikai stāsts par tautastērpa detaļu vai izzūdošu prasmi — Katarīna Kucbelova tajā pēta, kā tradīcija vienlaikus sargā un ierobežo, kā priekšmeti glabā atmiņas un kā svešā vietā iespējams pietuvoties arī savas dzimtas neizrunātajam.