„Augšup pa lejupejošām kāpnēm” (angļu: Up the Down Staircase) ir amerikāņu rakstnieces Belas Kaufmanes (1911–2011) slavenākais romāns, kura atkārtoto izdevumu Latvijā 2006. gadā klajā laida izdevniecība „Tapals” (tulkojusi Ilga Melnbārde). Grāmata ir kļuvusi par skolas dzīves un pedagoģijas klasiku, kas asprātīgā un reizē aizkustinošā veidā ataino skolotāja darba realitāti, birokrātiju un cīņu par katru bērnu. Galvenā varone ir jaunā, ideālistiski noskaņotā literatūras skolotāja Silvija Bareta, kura uzsāk darbu Ņujorkas pilsētas Kalvina Kūlidža vidusskolā. Viņa ir pilna entuziastisku ideju, taču tūlīt pat saskaras ar skarbo skolas realitāti. Skola ir pārpildīta un nolaista. Skolēni nāk no sociāli sarežģītas vides, ir dumpīgi, vienaldzīgi un agresīvi. Silvijas vēlmi mācīt literatūru nemitīgi bremzē bezjēdzīgas administratīvās prasības, neskaitāmas veidlapas, rīkojumi, ziņojumi un absurdi noteikumi (no kuriem spilgtākais ir skolas direktora pavēle: "Pa lejupejošām kāpnēm augšup nekāpt!"). Romāns nav uzrakstīts parastā stāstījuma formā. Tas sastāv no dažādiem skolas ikdienas dokumentiem: direktora apkārtrakstiem, skolotāju savstarpējām zīmītēm, skolēnu domrakstu fragmentiem, vēstulēm draudzenei un Silvijas ierakstiem skolas "atsauksmju kastītē". Romāna nosaukums ir metafora par skolotāja darbu. Strādāt skolā bieži vien nozīmē kāpt uz augšu pa kāpnēm, kas ar lielu spēku virzās lejup. Tā ir nemitīga cīņa ar sistēmu, sociālajām problēmām un birokrātiju, kurā skolotājam jāsaglabā cilvēcība un ticība saviem skolēniem. Neskatoties uz sistēmas smagumu, Silvijai izdodas atrast ceļu uz savu sarežģīto skolēnu sirdīm. Aprakstu pievienoja: annele18, 19.05.2026