Zviedru rakstnieces Majgulas Akselsones romāns “Augustas māja” savieno trīs sieviešu likteņus un trīs laikmetus ap kādu māju, kas it kā elpo un čukst. Augusta, Alise un Andželika (Angelika) ienāk šajā telpā ar savām sāpēm un izvēlēm, un māja kļūst par vietu, kur krustojas bezspēcība un atriebība, intimitāte un kauns, piedzimšana un aiziešana. Čukstu, soļu un atbalsu pilnās sienas glabā atmiņas un noslēpumus, kas pakāpeniski atklājas, ļaujot ieraudzīt, kā sabrūk pasaku drošās robežas un cik grūti ir dzīvot bez tām. Akselsones proza ir muzikāla un hipnotiska – valoda pulsē kā pasakas melodija, bet stāsts skarīgā precizitātē pēta sieviešu iekšējās balsis un viņu mēģinājumus salabt ar pagātni. “Augustas māja” ir emocionāli intensīvs, daudzslāņains romāns par atmiņu spēku, identitāti un to, kā telpa var kļūt par likteņa līdzspēlētāju.