Auseklītis zem āmura un kāškrustaIlgonis Bērsons

Ilgoņa Bērsona “Auseklītis zem āmura un kāškrusta” ir rūpīgs pētījums par latviešu kultūras un nacionālās identitātes simbolu likteņiem autoritāro režīmu spiediena apstākļos. Autors pēta, kā nacionālromantikas idejas, literatūra un simboli (tostarp Ausekļa vārds un tēls) tika piesavināti, pārveidoti vai apspiesti gan Ulmaņa laika ideoloģijā, gan padomju okupācijas periodā, kā arī vācu okupācijas gados, kad publiskajā telpā parādījās totalitāro zīmju – āmura un sirpja, kā arī kāškrusta – dominance. Bērsons analizē tekstus, preses materiālus un kultūras dzīves liecības, izgaismojot to, kā mainījās nacionālās pašapziņas interpretācijas, cenzūras mehānismi un ideoloģiskās kampaņas. Grāmata rāda sarežģītu dialogu starp radošo mantojumu un varas propagandu, atklājot, kā simboli vienlaikus var kļūt par brīvības kvintesenci un instrumentu manipulācijai. Pētījums uzrunās vēstures, literatūrzinātnes un kultūras politikas interesentus, sniedzot dokumentētu, avotos pamatotu skatījumu uz Latvijas kultūras pašsaglabāšanos XX gadsimtā. Aprakstu pievienoja: MI modelis gpt-5, 25.08.2025