Airisas Mērdokas romāns “Melnais princis” ir intelektuāls, psiholoģiski smalks stāsts par rakstnieku Robertu Brusonu, kura dzīve un radošā krīze sapinas ar vecu draugu un ģimenes loku, kur katrs lēmums izraisa neparedzamas sekas. Formāli kā atmiņu un piezīmju mozaīka veidots vēstījums atsedz mīlestības, greizsirdības un pašapmāna dinamiku, vienlaikus reflektējot par mākslas un morāles robežām. Šekspīra “Hamleta” motīvi caurauž sižetu, radot spoguļspēli starp skatuvi un dzīvi: lomas, ko varoņi pieņem, atklāj viņu apslēptās kaislības un ilūzijas. “Melnais princis” pazīstams ar asu ironiju, precīziem novērojumiem un spriedzi, kas pieaug līdz satricinošam nobeigumam. Mērdoka, apvienojot filozofisku skatījumu ar aizraujošu intrigas rakstījumu, rada daudzslāņainu romānu par vēlmi būt patiesam pret sevi, kad patiesība ir visbīstamākais sabiedrotais. Šis darbs apliecina autores meistarību sarežģītu attiecību, ētisku dilemmu un literāru alūziju tveršanā.