CeļāDaina Avotiņa

Jūra aiz kāpas daždien rāmi šalca, kādu teiku stāstīdama, bet citudien, nikni draudot, auroja, krastā sasēdušajiem akmens večiem ar bangu dūri pa pieri zveldama, ķeburaino kāpu priežu un spuraino kadiķēnu zaļos matus bez žēlas pluinīdama, dzelmē ieliktos zvejas tīklus kā tīmekļus driskās saplosīdama. Tā jau tam jābūt, Zalkšuciems sprieda. Tomēr mierīgā piejūras ciema dzīvē pienāk dienas, kad neviens vairs nevar teikt - tā tam jābūt. Ierauti kara un varas maiņu virpulī, ļaudis cīnās par ciema un savu ģimeņu izdzīvošanu. Arī romāna galvenā varoņa Jāņa Silajoda dzīves ceļš nebūt neizvēršas gluds. Viņš agri iepazīst zaudējuma sāpes, un, ne savas gribas vadīts, daļu dzīves spiests pavadīt tālu no dzimtā ciema, tomēr nekad nezaudē saikni ar mājām un sapni reiz tur atgriezties. Aprakstu pievienoja: kopienasbiblioteka, 11.11.2025