Danjellas Stīlas romānā “Ceļi sauc” satikšanās un šķiršanās ritmā skan divu brīvu garu dzīvesstāsts. Odrija ir talantīga, patstāvīga fotogrāfe, kura dzīvo pēc sava ritma un dzenas pēc perfekta kadra. Čārlzs – pieredzējis, harismātisks ceļojošs rakstnieks, kam ceļš vienmēr ir iedvesma. Viņu attiecības uzliesmo ar kaisli un sapratni, taču profesijas un nemitīgā došanās pasaulē atkal un atkal ievelk katru citā virzienā. Tuvība un attālums mijas kā gadalaiki: tikšanās ostās un lidostās, izvēles starp karjeru un mājām, starp to, kas vilina, un to, kas tur. Stīla izseko, kā ceļi, kas reiz saplūduši, var atkal sašķelties vai – gluži pretēji – vest uz kopīgu horizontu. Tā ir stāsts par mīlestību, uzticēšanos un drosmi doties tālāk, pat ja sirds grib palikt. “Ceļi sauc” atgādina: reizēm lielākais piedzīvojums ir atrast vietu, kur atgriezties.