Ceļi un atceļiMelānija Vanaga, Astrīde Ivaska

“Ceļi un atceļi” apvieno Melānijas Vanagas atmiņas ar Astrīdes Ivaskas dzeju un eseju noskaņām, radot lakonisku, bet spēcīgu liecību par cilvēka izturību, piederības sajūtu un atmiņas varu. 1991. gadā izdevniecībā “Atauga” publicētais krājums atsedz XX gadsimta satricinājumu atbalsis, kur personiska pieredze – zaudējumi, šķiršanās, atgriešanās ilgas – sastopas ar valodas smalkumu un iekšēju disciplīnu. Vanaga, pazīstama ar memuāriem par izsūtījumu un māju “Kalnašķūni”, te iezīmē ceļu karti starp pagātni un tagadni: ik detaļa kļūst par zīmi, kas palīdz atpazīt savu vietu laikā. Ivaskas dzejoļi un esejiskās rindas savukārt ienes telpā klusinātu gaismu, plašuma sajūtu un intelektuālu eleganci, kas sasaucas ar latviešu trimdas literatūras tradīciju. Krājuma daudzbalsība veido iekšēju dialogu par cilvēka spēju salāgot rētas ar cerību, bet valodas skaidrība un formas atturība piešķir tekstiem ilgstamību. “Ceļi un atceļi” ir smalks, koncentrēts lasījums par atmiņu kā ceļvedi – par to, kā doties un atgriezties, nezaudējot sevi un nosargājot māju, kas pastāv gan ainavā, gan valodā. Aprakstu pievienoja: MI modelis gpt-5, 16.02.2026