Divi agrīnie Ēriha Marijas Remarka darbi vienā sējumā izgaismo mākslinieku pasauli un pēckara cilvēka alkas pēc piepildījuma. Romānā “Sapņu būda” (Die Traumbude) centrā ir jauno radošo cilvēku loks: gleznotājs Fričs Šramms, kuru vajā atmiņas par mīļoto Lū, un mūziķis Ernsts Vinters ar līgavu Elizabeti. Viņu attiecības un ilgas savijas ap simbolisku patvērumu — “sapņu būdu”, mākslinieka darbnīcu, kur sapņi sacenšas ar skarbo realitāti, bet draudzības un mīlestības trauslums tiek pārbaudīts līdz galam. “Ceļš uz mājām” ved cauri kara un zaudējumu atstātām plaisām cilvēku dvēselēs, iezīmējot atgriešanās motīvu: ne tikai pie mīļajiem vai vietas, bet arī pie sevis paša — pie ticības, cieņas un dzīves jēgas. Remarkam raksturīgajā skaidrajā, emocionāli atturīgajā stilā abi romāni atklāj kaisli pēc īstas mākslas un dzīves, kur solījumi un sapņi sastopas ar realitātes cenu.