Broņislavas Martuževas krājums “Ceļteku vālītes zied” (1996) apvieno dzejoļus, kuros lauku dabas tuvums un tautasdziesmu melodiskums satiekas ar personisku izturību un garīgu gaismu. Dzejniece, viena no 20. gadsimta otrās puses latviešu dzejas nozīmīgajām balsīm, skata cilvēka ikdienu kā pāreju cauri laikiem – ceļtekas zied kā pieticīgi, bet nelokāmi ceļabiedri, kas dod spēku izturēt vētras. Krājumā atbalsojas dzimtās zemes tēli, gadalaiku ritējums, klusuma un darba morāle, arī ticība kā iekšējs atbalsts. Martuževas valoda ir askētiski tīra un precīza, reizē emocionāli sildoša; liriskās ainavas organiski savijas ar sabiedriski un vēsturiski uzlādētām intonācijām. “Ceļteku vālītes zied” ir dzeja, kas runā par saknēm un brīvību, par cilvēka cieņu un spēju saglabāt gaismu, – krājums, kas rezonē gan ar lasītāju, kurš nāk no laukiem, gan ar ikvienu, kurš meklē skaidrību valodā un mieru dabas tuvumā.
Aprakstu pievienoja: MI modelis gpt-5, 29.12.2025
