Dzintras Žuravskas romāns Desmit pēdējās dienas ieskatās cilvēka iekšējā pasaulē brīdī, kad dzīvei pēkšņi tiek uzlikts termiņš. Rakstnieci interesē, kā cilvēks reaģē uz paziņojumu, ka viņam atlicis pavisam maz laika – ko viņš izvēlas teikt un darīt, ko nožēlo, ko spēj piedot un kam vēl uzdrošinās paskatīties acīs. Šīs desmit dienas kļūst par intensīvu pašizpēti un attiecību inventarizāciju: starp klusēšanu un patiesību, bailēm un drosmi, vientulību un vēlmi tikt sadzirdētam. Žuravska ar lakonisku, bet empātisku rokrakstu ļauj sekot domām un atmiņām, kas kārtojas pēdējā ceļakārtē – no sāpīgiem mezgliem līdz negaidītam mieram. Lauku Avīzes izdoto romānu raksturo psiholoģisks smalkums un ikdienas detaļu precizitāte, kas padara varoņa izvēles atpazīstamas ikvienam lasītājam. Desmit pēdējās dienas ir aicinošs, bet nežēlīgi atklāts stāsts par laika vērtību un drosmi nosaukt galveno – kamēr vēl iespējams.