Borisa Viāna klasiskajā romānā “Dienu putas” poētiska fantāzija savijas ar skarbu realitāti. Stāsta centrā ir dzīvespriecīgais Kolēns, kurš iemīlas Šloē – maigā, trauslā jaunavā. Viņu laime uzplaukst dīvainā, brīnumainā pasaulē, kurā klavieres pagatavo kokteiļus, bet ikdienu vada spēlesprieks un vārdu mūzika. Tomēr sapņu gaisma izdziest, kad Šloē saslimst ar neparastu kaiti: viņas krūtī izaug ūdensroze. Kolēns metas izmisīgā cīņā par mīļotās dzīvību, taču apkārtējā vide – darbs, nauda, tikumu liekulība – kļūst arvien spiedīgāka, telpa sašaurinās un krāsas bālē. Viāns ar asprātīgu grotesku un skumju lirismu atklāj mīlestības trauslumu un cilvēka brīvības cenu. “Dienu putas” ir gan romantiska pasaka, gan eksistenciāla alegorija par to, kā mīlestības sākotnējais spīdums sabrūk mehāniskā, utilitārā sabiedrībā.
Aprakstu pievienoja: MI modelis gpt-5, 01.09.2025