Andris Puriņš – Divu brāļu divas kaislības
Turēdamies rokās, Silga un Loks piepeši griezdamies pacēlās gaisā un, izvirpuļojuši cauri mājokļa niedru jumtam, kā ātrspārnu putni aizšāvās virs Platupes lejup pa teci, un viņus uz priekšu nesa kāds spēks.
Upe apakšā vērtās arvien plašāka, un tad kā no mutes ieslējās milzīgā ūdens klajā, patiešām bez gala un malas! Un ūdens cēlās un krita baltputu dzeltenzaļos krēpjainos viļņos zem vēja brāzmām, zem zilām baltmākoņu debesīm, un šī traukšanās pāri viļņiem bija tik brīnišķīga un vienlaikus baisa...
Loks pamanīja, ka Silgai no pakrūtes stidz tieviņš sidraba pavediens, un, atskatījies, redzēja, ka tas aizstīdz nesaskatāmā tālumā, un blakus tam ieraudzīja otru sidrabainu pavedienu un pārsteigts atklāja, ka tas stīdz iz viņa paša pakrūtes.