Austra Skujiņa – viena no spilgtākajām latviešu lirikas balsīm – krājumā “Dzeja.” atklājas ar izteikti personisku, trauslu un laikmetīgi modru skanējumu. Šī izlase aptver dzejoļus, kuros mīlestības trauslums un ilgas satiekas ar jaunības nemieru, vientulības sāpēm un pašizziņas asumu. Skujiņas valoda ir lakoniska un tēlaina, bieži balstīta kontrastos starp gaismu un ēnu, jūras un pilsētas ritmiem, iekšējām vēlmēm un sabiedrības gaidām. Tekstos jūtama 20. gadsimta pirmās puses modernisma elpa un sievietes liriskās apziņas neparasti atklāta intonācija. Krājums ļauj sekot autores balss nobriešanai – no maigiem sapņojumiem līdz eksistenciālai sasprindzinājumā vērstai atklātībai, kur katrs attēls un klusuma pauze atbalsojas kā atzīšanās. “Dzeja.” ir gan estētiska pieredze, gan emocionāla sastapšanās ar dzejnieces pasaules izjūtu, kas latviešu literatūrā saglabā neatkārtojamu jutekliskuma un patiesuma mērauklu.