Indras Gubiņas romāns “Dzilnas dziesma” pievēršas dzīves posmam, ko literatūrā nereti atstāj ēnā: vecumdienām, vientulībai un mīlestībai pēc ilgi nodzīvotas ģimenes dzīves. Galvenā varone Alda Bērziņa ir Kanādā dzīvojoša latviete pensijas gados, kuru lasītājs sastop pēc vīra nāves. Aiz muguras palikuši jaunības lielie notikumi — pirmā mīlestība, laulība, bērnu piedzimšana, saticīgas ģimenes gadi. Tomēr Indra Gubiņa rāda, ka cilvēka iekšējā pasaule neapklust līdz ar vecumu: Aldas sirdī joprojām mājo ilgas, vēlmes un spēja atsaukties jaunām jūtām. “Dzilnas dziesma” ir kluss, psiholoģiski niansēts mīlestības romāns par vēlīnu emocionālu atmodu, par sievietes pašapziņu un par drosmi atzīt savas alkas arī tad, kad sabiedrība tās vairs negaida. Nosaukuma metafora uzsver apslēptu, bet neatlaidīgu dziesmu cilvēkā — mīlestību, kas spēj skanēt arī pēc sešdesmit.