Kad Ellija un Valters tiek nosūtīti vieni paši uz Vētru salu, viņi nonāk plašā, nedaudz drūmā akmens pilī, kurai drīzumā jātop par viesnīcu. Taču salinieku brīdinājums – turēties pa gabalu no Tukšās pils – izrādās zīmīgs. Nakts klusumā kāds rausta guļamistabu durvju rokturus, koridoros atbalsojas soļi, un citā telpā gleznas apgrieztas ar attēliem pret sienu. Uz tām redzami četri bērni, kas reiz dzīvojuši pilī un pēc tam noslēpumaini pazuduši. Ellija un Valters sāk atšķetināt pagātnes pavedienus, meklējot atbildes – kas patiesi notika ar bērniem, kāpēc gleznu noslēpums tiek slēpts, un kāda loma visā ir melnajam putnam, kas it kā seko viņiem ik uz soļa. Spriedzes pilns, atmosfērisks stāsts par bailēm un drosmi, par to, kā atminēt pagātni, lai izglābtu tagadni. Zviedru autores Kristīnas Olsones darbs apvieno noslēpumu, piedzīvojumu un vieglu šausmu noti, radot intriģējošu lasāmvielu jaunajiem lasītājiem.
Aprakstu pievienoja: MI modelis gpt-5, 02.09.2025