Es atceros savu māti

Albēra Koena “Es atceros savu māti” ir aizkustinoša, dziļi personiska atmiņu grāmata, kurā autors ar smalku jūtīgumu atdzīvina savas mātes tēlu un viņu īpašo saikni. Tekstā savijas bērnības epizodes, emigrācijas pieredze un nobriešanas gadi, kuros mīlestība, vainas sajūta un pateicība mijas ar nezaudējamu ilgu pēc mātes klātbūtnes. Koens precīzi fiksē sīkas, ikdienišķas detaļas—balss tembru, žestus, rūpes—lai no tām izveidotu plašu, universālu portretu par beznosacījuma mīlestību un tās cenu. Grāmatā nav izdomātu melodrāmu: tās spēks slēpjas atklātībā un valodas elegancē, ar ko autors runā par zaudējumu, atmiņas trauslumu un vēlmi paspēt pateikt to, kas bieži paliek nepateikts. Šī ir grāmata, kas skar gan individuālu, gan kopīgu pieredzi—par māti kā cilvēka pirmo pasauli un par bērna pieaugšanu, kas vienlaikus ir arī neatgriezeniska atvadīšanās.