Es, kas nepazinu vīriešus

Žaklīnas Harpmanes romāns “Es, kas nepazinu vīriešus” ir skarbi klusināta, tomēr satricinoša distopija par izdzīvošanu, atmiņu un cilvēcības trauslumu. Nezināmu iemeslu dēļ četrdesmit sievietes tiek turētas pazemē – kailā, kailām sienām norobežotā telpā, kur laiks un ārpasaules likumi šķiet apstājušies. Stāstītāja, jaunākā no ieslodzītajām, ir vienīgā, kura nekad nav satikusi vīrieti; viņas balss – skaidra, skopa un nežēlīgi godīga – ved cauri neziņas un gaidīšanas gadiem. Kad notiek negaidīts pavērsiens un durvis atveras, sievietes nonāk pamestā, tukšā ainavā, kur nav redzama nedz civilizācija, nedz atbildes. Viņas mēģina izdzīvot, iekārtot jaunu kārtību un saprast, kas ar pasauli noticis, bet stāstītāja, svešā dzīvei, mīlestībai un atmiņām, meklē, kā no nekā uzbūvēt identitāti. Romāns pēta brīvības cenu un vientulības mērogu, uzdodot jautājumus par to, kas paliek pāri, kad sabrukst sabiedrības konstrukcijas. Aprakstu pievienoja: MI modelis gpt-5, 28.12.2025