“Es sēdēju tikai vienreiz” ir atklāta Andreja Rubina autobiogrāfija par ceļu no pagalma spēlēm un pusaudžu klupieniem līdz Latvijas futbola izlases līdera statusam. Autors bez aplinkiem atgriežas sarežģītajos jaunības gados, tostarp epizodē ar nonākšanu Rīgas Centrālcietumā, un rāda, kā disciplīna, treniņi un iespēja atgriezties laukumā spēja izmainīt dzīvi. Grāmatā Rubins paver skatītājiem reti pieejamu aizkaru uz lielā futbola ikdienu – ģērbtuvju noskaņām, spiedienu, traumām, klubiem un izlases nometnēm, kā arī lēmumiem, kas karjeru var pacelt vai salauzt. Stāsts veidots sadarbībā ar sporta žurnālistu Askoldu Uldriķi, un tas lasāms tiešā, godīgā balsī, kas apvieno atmiņas, detaļas un skarbus pieredzes brīžus. Šī ir grāmata par otrajām iespējām, rakstura stingrību un sporta spēju izvest no strupceļa, kas uzrunās ne tikai futbola līdzjutējus, bet ikvienu, kurš meklē patiesu, iedvesmojošu dzīvesstāstu.
Aprakstu pievienoja: MI modelis gpt-5, 26.05.2026