Ungāru klasiķa Šāndora Mārai romāns "Esteres mantojums" ir blīvs, intīms monologs par mīlestības apsēstību, nodevību un pašcieņas cenu. Septiņpadsmit gadus pēc pēkšņas šķiršanās pie Esteres sliekšņa atgriežas vīrietis, kuru viņa nekad nav pārstājusi mīlēt. Vienas vakara sarunas laikā viņa izklāj pagātnes slāņus – neīstenotās cerības, klusās gaidīšanas gadus un kompromisus, kas deformē dvēseli. Atklājot, kā vīrieša ambīcijas, bailes un vieglprātība sadrupināja viņu kopīgo dzīvi, Estere mēģina saprast, ko īsti nozīmē “mantojums” – naudas summa, māja, vai arī skarba, bet skaidra izpratne par sevi un savas ilūzijas robežām. Mārai valodā skan elegants, distancēts ritms, taču iekšējais spriegojums nepāriet ne mirkli. Šis ir psiholoģisks romāns par atmiņas varu un patiesības neērtumu, kur katrs teikums ir kā naža grieziens: precīzs, atsaucīgs un neaizmirstams.