Etija Hilesuma

Pols Lebo biogrāfiskajā darbā “Etija Hilesuma” atklāj izcilas holandiešu ebreju rakstnieces un dienasgrāmatu autores dzīvi Otrā pasaules kara gados. Balstoties vēstulēs un dienasgrāmatās, kas tapušas okupētajā Amsterdamā un vēlāk tranzītnometnē Vesterborkā, grāmata iezīmē Etijas garīgo ceļu – no iekšēja haosa un šaubu pilnām attiecībām līdz dziļai līdzcietībai, pašizziņai un ticībai cilvēka cieņai pat visdrūmākajos apstākļos. Lebo rekonstruē Etijas plašo intelektuālo un emocionālo pasauli, viņas dialogu ar kultūru, reliģiju un morāli, kā arī izvēli palikt kopā ar savas kopienas cilvēkiem, sniedzot mierinājumu un cerību. Stāsts, kura kodolu veido Etijas paša balss, atsedz, kā personiska brīvība un iekšēja gaisma var pastāvēt līdzās totalitāram teroram. Šī ir aizkustinoša un intelektuāli blīva liecība par gara pretestību, kas pārvērš privātu dienasgrāmatu universālā vēstījumā par mīlestību, līdzjūtību un kalpošanu citiem.