Donalds Kajoks romānā “Ezers un citas to pavadošās personas” ieved lasītāju pasaulē, kur ikdienišķais nemanāmi saplūst ar mītisko, bet šķietami drošas robežas starp dzīvajiem un mirušajiem, svēto un rotaļīgo, patieso un izdomāto kļūst nedrošas. Viens no spilgtākajiem tēliem ir mākslinieks — reiz dzīvs, tagad miris žūpa, kas pārtapis melnā laiviniekā un turpina biedēt gan savus laika un nelaika biedrus, gan lasītāju. Romāns aizraujoši spēlējas ar reliģijas un mitoloģijas motīviem, liekot apšaubīt, vai senie stāsti ir avots šai grāmatai, vai varbūt pati senatne atbalsojas no tās. Kaislības, vecums un jaunība, iekāre, skaudība, naids un pieķeršanās šeit atklājas kā nemainīgi cilvēka esības spēki. “Ezers un citas to pavadošās personas” ir daudzslāņains, ironisks un smeldzīgs romāns, kurā Donalds Kajoks rada savdabīgu literāru telpu — vilinošu, neparedzamu un satricinošu.