Osvalda Zebra romāns “Gaiļu kalna ēnā” aizved lasītāju uz Pārdaugavu XX gadsimta sākumā, kad Rīga aug un mainās līdz ar cilvēku likteņiem. Centrā — jauns skolotājs jeb intelektuālis (vēl nesen students), kurš, pārvācoties uz Gaiļu kalna apkaimi, ierauts attiecību, ambīciju un mūžīgo izvēļu krustpunktā. Ikdienas gaitas un klusas kaislības te savijas ar sociālo spriedzi un modernās pasaules tuvošanos: brīvdomība un tradīcija saduras, un katrs solis prasa cenu. Romāns iejūtīgi un precīzi attēlo laikmeta atmosfēru — ielas, namus, sabiedriskās vides šķautnes — un vēro, kā personiski sapņi sastopas ar realitāti, kas ne vienmēr ir žēlīga. “Gaiļu kalna ēnā” ir stāsts par nobriešanu, atbildību un vietas sajūtu, par centieniem neapmaldīties starp pienākumu un vēlēšanos dzīvot pēc sava prāta, kad pilsēta kārdina un tiesā vienlaikus.