Henrika Ibsena luga “Heda Cāblere” (oriģinālā: Hedda Gabler) ir spriegas psiholoģijas klasika par varu, brīvību un sabiedrības spiedienu. Vēlā 19. gadsimta Kristianijā jaunlaulātā Heda atgriežas no medusmēneša ar akadēmiķi Jergenu Tesmanu un nonāk ikdienā, kas viņu nospiež. Spēcīga temperaments un aristokrātiska audzināšana saduras ar šauru vidi un gaidām, kuras viņa nespēj pieņemt. Pārprastu neatkarības alkas Heda pārvērš smalkās manipulācijās, ietekmējot cilvēku likteņus apkārt sev — tostarp vīra karjeras cerības un viņu agrīno paziņu dzīves pavērsienus. Lugas centrā ir konflikts starp indivīda gribu un sociālajām normām: Ibsens atklāj, cik postoša var būt brīvības ilūzija, kad tai pretī stājas konvencijas un reputācija. Precīzs dialoga ritms un iekšējās motivācijas nianses padara “Hedu Cābleri” par vienu no svarīgākajām modernās drāmas virsotnēm, kas turpina raisīt diskusijas par izvēles cenu un atbildību.
Aprakstu pievienoja: MI modelis gpt-5, 27.02.2026
