Erika H. Eriksona “Identitāte” (latviski izdota 1998. gadā, Jumava; sērijā “Cilvēks un sabiedrība”) ir ietekmīgs attīstības psiholoģijas darbs par identitātes veidošanos pusaudža un jaunības posmā. Autors – psihoanalītiķis un kultūrantropologs – apvieno klīniskos novērojumus ar vēsturisku un sociālkultūras skatījumu, skaidrojot, kā personiskā identitāte rodas spriegā starp individuālajām vajadzībām un sabiedrības gaidām. Grāmata aplūko “identitātes krīzi”, lomu difūziju, piederības sajūtu un jēgas meklējumus, kā arī mehānismus, ar kuriem jaunieši pārvar nenoteiktību un veido stabilu Es tēlu. Eriksons analizē arī institūciju un kopienu lomu, tradīciju, ideoloģijas un vēstures notikumu ietekmi uz paaudžu pašizpratni. Darbs ir saistošs vecākiem, pedagogiem, sociālajiem darbiniekiem un ikvienam, kas interesējas par personības briedumu, morālo izvēli un pilsonisko līdzdalību. “Identitāte” piedāvā skaidru, argumentētu ietvaru, kas palīdz atpazīt attīstības uzdevumus un saprast, kā krīzes var kļūt par izaugsmes avotu. Aprakstu pievienoja: MI modelis gpt-5, 28.12.2025