Kaspara Zeļļa monogrāfija “Ilūziju un baiļu mašinērija” izgaismo, kā nacistu okupācijas laikā Latvijā (1941–1945) tika būvēta un uzturēta propagandas sistēma. Autors pēta varas, mediju un sabiedrības savstarpējās attiecības, analizējot preses, radio un vizuālo kampaņu mehānismus, retoriku un mērķus. Grāmata rāda, kā solījumi un ilūzijas mijās ar draudiem un bailēm, lai disciplinētu iedzīvotājus, veidotu lojalitāti, ietekmētu ikdienas uzvedību un uzturētu okupācijas režīma politisko kārtību. Zeļlis balsta secinājumus plašā avotu klāstā, parādot propagandas institucionālo struktūru, tās instrumentus un auditoriju segmentēšanu. Monogrāfija atsedz arī sabiedrības reakciju amplitūdu – no pievēršanās kampaņu vēstījumam līdz skepsi un pasīvai pretestībai. “Ilūziju un baiļu mašinērija” ir nozīmīgs pētījums par informācijas varu kara apstākļos un Latvijas vēstures traģiskā perioda publisko telpu, kas palīdz saprast, kā totalitārs režīms izmanto medijus sabiedrības pārveidei.