Rūdolfa Blaumaņa luga “Indrāni” ir latviešu dramaturģijas klasika par zemnieku saimes likteni un varas maiņu starp paaudzēm. Indrānu māju saimnieks Tēvs Indrāns ar skarbu darba tikumu un stingriem principiem gadiem uzturējis saimniecību, bet dēls Edgars alkst pārvērst to pēc savas saprašanas, tiecoties uz modernas domāšanas un personiskas brīvības ceļu. Lugas centrā ir konfliktu mezgls – īpašuma, atbildības un mīlestības sadursme –, kas saasinās, kad aizvainojumi un vecās autoritātes sabrūk. Indrānu ģimenes iekšējās cīņas izgaismo sabiedrības pārvērtības: tradīcija pret jaunievedumiem, tēva vara pret dēla prasību pēc patstāvības. Atklāti un psiholoģiski smalki Blaumanis rāda, kā savstarpēja spītība un lepnums ved pie sāpīgām izvēlēm un zaudējumiem, bet līdzjūtība un izlīgums meklē ceļu vēlu. “Indrāni” ir spriega, emocionāli bagāta drāma par māju, kas kļūst par identitātes un pienākuma simbolu, un par cilvēkiem, kuri mācās cienīt pagātni, nekļūstot par tās gūstekņiem. Izcila latviešu teātra vērtība, kas skarbi un patiesi jautā: kam pieder mājas – tiem, kas tās cēluši, vai tiem, kas dzīvos rīt?