Norvēģu rakstnieces Mariannes Fastvoldas romānā “Izmirstoša kā dronti” kāda sieviete apmaldās – gan savā dzīvē, gan milzīgā iepirkšanās centrā. Šajā bezloga, bezlaika teritorijā viņa velk garām dienas un nedēļas, sastopoties ar tirgošanās vilinājumiem, tukšu pašapmānu un pieaugošu nemieru. Nevienkāršā, bet asprātīgā balss savieno izmisumu ar humoru: kulminējot groteskā, reizēm burleskā skatījumā uz patēriņa kultūru, vientulību un ilgu mehānismiem. Lasītājs seko sievietes iekšējam maršrutam starp veikalu skatlogiem un atmiņu stendiem, kur no apātijas iznirst brīži, kas maina skatījumu uz sevi – un atklāj, cik trauslas ir robežas starp brīvību un atkarību. Kritiķi izceļ romāna tiešo, inteliģento stilu un spilgto sievietes portretu; darbs ir asredzīgs mūsu laika komentārs, kas liek klusi pasmaidīt, brīžiem smieties skaļi un arī apstāties pie dzīves bezdibeņa malas. “Izmirstoša kā dronti” ir skarbs, bet uzmundrinošs stāsts par noklīšanu – lai atrastu sevi.