Deivida Herberta Lorensa romāns “Jaunava un čigāns” (The Virgin and the Gypsy) ir koncentrēts stāsts par jaunas sievietes jūtīgo sacelšanos pret sabiedrības uzspiestajām normām un ģimenes liekulību. Pēc atgriešanās Anglijas laukos pie stingrās, konvencijām piesaistītās ģimenes jauna mācītāja meita izjūt dzīvi kā nosmacētu, bez elpas telpas un patiesuma. Neizturamā ikdiena tiek sašķobīta, kad viņa satiek brīvo, nepakļaujamo čigānu — pievilkšanās starp viņiem iedegas kā izaicinājums klasiskajai kārtībai, morālei un aizspriedumiem. Lorenss slāņaini attēlo dziņas un kauna, brīvības ilgu un vainas pretrunu, ļaujot dabas stihijām un erotiskam zemstrāvojumam kļūt par varoņu iekšējās atmošanās atspulgu. Romāna kulminācijā dabas spēks burtiski un simboliski izšķir likteņus, atsedzot varas attiecības un patieso cilvēka dabu. “Jaunava un čigāns” ir Lorensam raksturīga kaislību un sociālo tabu sadursme – smalki, bet trāpīgi zīmēts portrets par drosmi būt sev, pat ja tas nozīmē uzlauzt droši noslēgtas durvis.