Alda Hartmaņa memuāri “Jauns un traks tu, puika, esi bijis” ir personisks, skarbi godīgs atmiņu stāsts par pieaugšanu un dzīves līkločiem 20. gadsimta satricinājumu fonā. Autors ar dzidru, reizēm bravūrīgu balsi atgriežas skolas gados, iezīmējot g̓imnāzista ikdienu un pirmos rakstura pārbaudījumus, pēc tam apraksta lauku izpalīga darbus un rūdījumu, ko sniedz smags roku darbs un cieša saikne ar zemi. Grāmatas kodols ir leģionāra pieredzes atmiņas – frontes tuvums, morālie mezgli un dzīves vērtību pārvērtēšana, kas nāk līdz ar kara ēnu. Hartmanis neliecina par varonību, drīzāk par izdzīvošanu un izvēļu smagumu, ielūkojoties tajā, kā jaunības trakums sastopas ar vēstures realitāti. “Jauns un traks tu, puika, esi bijis” ir koncentrēts, 157 lappušu garš dzīvestāsts, kas apvieno skarbu patiesīgumu ar siltu pašironiju, piedāvājot lasītājam vienlaikus laikmeta liecību un personisku ceļu uz sapratni par sevi.