Frīdriha Šillera vēsturiskā drāma “Vilhelms Tells” aizved lasītāju uz 14. gadsimta Šveici, kur trīs mežu kantoni cenšas atgūt brīvību no Hābsburgu varas un tirāniskajiem landfogtiem. Centrā ir brīvtelpās dzīvojošais strēlnieks Vilhelms Tells, kam liktenis liek stāties pretī varmācībai — sākot ar leģendāro ainas spriedzi, kad viņš ir spiests ar bultu trāpīt ābolā uz sava dēla galvas, un beidzot ar tautas sacelšanās kulmināciju. Luga savij personisko un politisko: dzimtās zemes skaistums, ģimenes rūpes un goda izjūta satek ar kolektīvu cīņu par pašnoteikšanos. Šillers pēta varas patvaļu, pilsonisko drosmi un atbildību, kā arī jautā, cik tālu drīkst iet individuāla rīcība kopēja labuma vārdā. “Vilhelms Tells” ir gan aizraujošs brīvības mīts, gan laikmetu pārdzīvojis aicinājums nestāvēt malā netaisnības priekšā — darbs, kas turpina uzrunāt ar skaidru morālu kompasu un dramatiski spriegotu sižetu.