Ludvīka Vaculīka romāns “Jūrascūciņas” (oriģinālnosaukums Morčata, 1973), latviski izdots 2017. gadā, aiz mīlīga virsslāņa slēpj asu un absurda piesātinātu alegoriju par dzīvi pēc Padomju iebrukuma Čehoslovākijā. Stāsta centrā ir Vašeks, Valsts bankas ierēdnis, bijušais laucinieks un divu zēnu tēvs. Bankas ikdienu caurvij sīkumaina, teju institucionalizēta zādzību rutīna, ko gandrīz vienmēr aptur apsargi – grotesks mehānisms, kas atsedz sistēmas paškannibalismu. Vašeka sadzīve un viņa bērnu aizraušanās ar jūrascūciņām pakāpeniski pārtop dīvainu notikumu virknē: šķietami nevainīgi eksperimenti ar dzīvnieciņiem un cilvēkiem atklāj, kā autoritārs režīms pārvērš sabiedrību par laboratoriju. Romāna sirreālie motīvi, epizodiski tēli un simboli – tostarp nejaušas, šķietami bezjēdzīgas zīmes – veido aizplīvurotu, bet caurspīdīgu komentāru par pakļautību, apātiju un izvēles ilūziju. “Jūrascūciņas” ir gudra, satīriska un nemierpilna grāmata, kas izaicina lasītāju saskatīt eksperimenta būri sev visapkārt.