Mīkaela Niemi romāns "Kā nomedīt lāci" aizved lasītāju uz 1852. gada vasaru tālajos Zviedrijas ziemeļos, Kengisas ciemā. No nežēlības un bada bēgušais zēns Jusi nonāk pie harismātiskā prāvesta Larsa Levi Lestadiusa, kurš ir ne vien garīdznieks, bet arī kaislīgs botāniķis. Viņš iepazīstina Jusi ar augu pasauli, māca lasīt un rakstīt, vienlaikus apliecinot gara spēku un atturības kustības ietekmi uz sabiedrību. Kad mežā pazūd kalpones un viena tiek atrasta noslepkavota, aizdomas krīt uz apkārtnē klaiņojošu lāci, par kura nošaušanu sola atlīdzību. Tomēr Lestadiusa vērīgums un izmeklētāja talants atklāj pēdas, kas ved nevis pie zvēra, bet pie daudz tumšākām cilvēku noslēpumu takām. Vēsturiski kolorītais un spriedzes pilnais stāsts apvieno detektīvintrigu ar ziemeļu dabas, ticības un varas attiecību skarbumu, atklājot, kā zināšanas un līdzcietība var kļūt par vienīgo gaismu polārajā pusnaktī.