“Kara zēna atmiņas” ir Laimoņa Upmaļa dienasgrāmata – personisks, hronoloģiski strukturēts pieraksts par pusaudža gaitām kara un pēckara gados. Grāmata aptver laiku no 1944. gada 18. augusta līdz 1946. gada 13. martam, kad Latvija piedzīvo frontes maiņas, varas pārrāvumus un dzīves ikdienas sadrupšanu. Rakstītāja balss ir tieša un godīga: tajā iezīmējas bailes un apjukums, bet arī ziņkāre, izdzīvošanas saprāts un jauna cilvēka mēģinājumi saglabāt cilvēcību. Lappusēs atklājas sadzīves detaļas – pārtikas trūkums, pārvietošanās, satikšanās un šķiršanās –, kā arī plašāks vēsturiskais fons, kas ietekmē katru izvēli. Ievadā iekļauts Andra Milta skatījums uz morālajiem un eksistenciālajiem izaicinājumiem, ko šī liecība izgaismo. Izdevums tapis Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas “Dzīvesstāsts” paspārnē, akcentējot personīgā pieraksta vērtību kā vēstures dokumentu. Šī ir spilgta liecība par to, kā lūzuma laikos nobriest atmiņa, sirdsapziņa un identitāte.