Džona Apdaika romāns “Kentaurs” savij ikdienas realitāti ar mitoloģisku vīziju, atklājot tēva un dēla attiecību trauslumu 20. gadsimta vidus Pensilvānijas mazpilsētā. Skolotājs Džordžs Koldvels, brūkošā karjerā un veselībā, kļūst par sava veida mūsdienu Hīronu – ievainotu, bet morāli staltu vadoni –, kamēr viņa pusaudzis dēls Pīters, jūtīgs un talantīgs mākslinieks, meklē ceļu prom no provinces smacīgās rutīnas. Stāsts rit dažādos reģistros: vienubrīd skarba, smalki novērota sadzīve ar skolēniem, kolēģiem un ģimenes rūpēm, citubrīd – antīko dievu un varoņu atspulgi, kas pārvērš parastu dienu par likteņa pārbaudījumu. Apdaiks ar sirreālu eleganci un precīzu psiholoģiju izceļ mīlestības, pienākuma un upura cenu, karsti un līdzjūtīgi ielūkojoties pieaugšanas sāpēs un pieaugšanas skaistumā. “Kentaurs” ir gan laikmeta portrets, gan mūžīga alegorija par to, kā cilvēks nes savu ievainojumu kā gaismas avotu citiem.