Latviešu ārste jeb īsa mācība no tām vājībām un no šās zemes zālēm, ar kurām cilvēkus un lopus var ārstēt un izzāļot

"Latviešu Ārste" (vecajā drukā: Latweeschu Ahrste) jeb "Īsa mācība no tām Vājībām un no šās Zemes Zālēm, ar kurām Cilvēkus un Lopus var ārstēt un izzāļot" bija pirmais (1768—1769) medicīnas periodiskais izglītojošais izdevums latviešu valodā, ko iespieda Peltsamā (tolaik — Oberpālene, Rīgas guberņa). Izdevums iznāca ik pēc pāris nedēļām, kopā 25 reizes (1.—13. numuri 1768. gadā un 14.—25. numuri 1769. gadā). Tā mērķis bija izglītot zemniekus izsargāties no slimībām, bet muižniekus aicināt padomāt par zemnieku grūtajiem dzīves apstākļiem. Laikrakstu iespieda trīs Baltijas provinču valodās (vācu: "Der Landarzt", igauņu: "Lühhike õppetus"), tā izdevējs bija ārsts Pēteris Ernests Vilde (Wilde, 1732—1785), bet tulkotājs uz latviešu valodu Jēkabs Lange (1711—1777). „Latviešu Ārstes” teksts ir vērtīgs materiāls latviešu valodas attīstības pētīšanai. Tajā ir daudz tādu latviešu izlokšņu formu, kas līdz mūsdienām nav saglabājušās. 1991. gadā Rīgā izdeva grāmatu "Latviešu Ārste: jeb īsa mācība no tām vājībām un no šās zemes zālēm", kurā bija apkopoti raksti no visiem laikraksta numuriem kopā ar plašiem komentāriem, paskaidrojumiem un skaidrojošo vārdnīcu.[1] Aprakstu pievienoja: kopienasbiblioteka, 03.09.2025