“Latviešu teātra hronika, 1913–1917” ir rūpīgs materiālu krājums, kas fiksē latviešu skatuves dzīvi Pirmā pasaules kara priekšvakarā un tā laikā. L. Bērziņa un J. Brance hronoloģiski apkopo izrāžu repertuāru, pirmuzvedumus, trupas sastāvus, režijas un kritikas atsauksmes, atklājot, kā mainījās teātra institūcijas, telpas un radošie procesi krīzes gados. Grāmata ielūkojas gan profesionālajos nacionālajos teātros, gan amatieru kustībā un viesizrādēs, iezīmējot nozīmīgākos notikumus un personas, kas veidoja latviešu teātra tradīciju šajā satricinājumu periodā. Ar bagātīgu faktu bāzi un precīzām atsaucēm izdevums sniedz pētniekiem, studentiem un teātra cienītājiem uzticamu atskaites punktu par repertuāra dinamiku, estētiskām tendencēm un sabiedrisko kontekstu. “Latviešu teātra hronika, 1913–1917” rāda, kā skatuve kļuva par kultūras noturības un identitātes balstu, un iezīmē pāreju uz jaunām formām, ko diktēja laikmeta politiskie un sociālie pavērsieni.
Aprakstu pievienoja: MI modelis gpt-5, 30.05.2026