“Latvijas mākslas vēsture V: 1915–1940” aptver pārmaiņu pilnu divu desmitgažu posmu, kurā Latvijas vizuālajā kultūrā līdzās pastāv un savstarpēji mijiedarbojas klasiskais modernisms un tradicionālisms. Profesora Eduarda Kļaviņa sastādīts un zinātniski rediģēts sējums, ko sagatavojis Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, piedāvā padziļinātu skatu uz mākslas procesu dinamiku no Pirmā pasaules kara līdz neatkarīgās Latvijas nogalei. Astotu autoru kolektīvais darbs aptver pētniecības vēsturi, mākslas dzīvi, tēlniecību, glezniecību un grafiku, scenogrāfiju, grāmatu mākslu, fotomākslu, arhitektūru un lietišķo mākslu. Grāmata strukturē materiālu gan tematiski, gan hronoloģiski, analizējot teorētiskos pamatus, institūciju veidošanos, autoru rokrakstus un stilu maiņas, kā arī starptautisko ietekmju un vietējās tradīcijas attiecības. Apjomīgais, bagātīgi ilustrētais izdevums kļūst par autoritatīvu rokasgrāmatu studentiem, pētniekiem un ikvienam, kas vēlas izprast, kā Latvijas māksla starp 1915. un 1940. gadu veidoja savu identitāti modernisma un nacionālās kultūras dialogā.