Latvijas PSR vēsture 2A.Drīzulis

2.sējums Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940. gada 21. jūlijā okupētās Latvijas teritorijā izveidota Padomju Sociālistiskā Republika, kuru 1940. gada 5. augustā anektēja PSRS. Tā pastāvēja no 1940. līdz 1941. gadam un no 1944. līdz 1990. gadam.[2] 1989. gadā Latvijas PSR platība bija 64 600 km², tajā dzīvoja 2 666 600 iedzīvotāju, sauszemes robežas garums bija 1300 km, bet jūras krasta garums ap 500 km. 1968. gadā pastāvēja 26 rajoni, 49 rajonu pakļautības pilsētas un 34 pilsētciemati, industrializācijas gaitā izveidojās jaunas pilsētas — Stučka, Olaine, kā arī jauni pilsētciemati — Seda, Zilaiskalns, Brocēni, Kalnciems u.c. Latvijas PSR pastāvēšanas laiku raksturo Komunistiskās partijas vienpartijas režīms, kas izvērsa represijas pret latviešu nacionālajiem centieniem, privātīpašuma likvidēšana, zemkopības kolektivizācija, vietējiem apstākļiem nepiemērota industrializācija un iedzīvotāju pārkrievošana. Formāli, saskaņā ar Latvijas PSR konstitūciju, tā bija suverēna sociālistiska valsts, bet faktiski tās suverenitāte bija ierobežota un pēc nacionālkomunistu sagrāves aprobežojās ar kultūras, izglītības un vietējās tautaimniecības autonomiju. Aprakstu pievienoja: kopienasbiblioteka, 05.09.2025