“Lauksaimniecības zinātne Latvijā, 1950–1990” ir Edvīna Bērziņa apkopots pārskats par lauksaimniecības pētniecības attīstību četrās padomju desmitgadēs. Balstoties uz institūciju darbības pieredzi un nozares dokumentiem, grāmata iezīmē, kā veidojās pētījumu virzieni, kādi bija galvenie centri un kā administratīvie lēmumi ietekmēja zinātnes prioritātes. Autors skaidro sadarbību starp augstskolām un institūtiem, materiāli tehnisko bāzi, selekcijas, agrotehnoloģiju un dzīvnieku audzēšanas izpēti, kā arī saimniecību modernizācijas soļus un ierobežojumus plānveida ekonomikas apstākļos. Hronoloģiski strukturēts izklāsts palīdz izsekot nozīmīgām personībām un pētījumu rezultātiem, kas ietekmēja ražošanu un mācību procesu. Izdevums sniedz kontekstu Latvijas lauksaimniecības zinātnes lomai tolaik un dod atsauces nākamajiem pētījumiem, atklājot gan sasniegumus, gan sistēmiskas grūtības. Vērtīgs resurss vēsturniekiem, agronomiem, studentiem un ikvienam, kurš interesējas par zinātnes politiku un nozares attīstību Latvijā 20. gadsimta otrajā pusē.