Lecamaukla

Contras dzejas valodu nav iespējams sajaukt ar citām, jo tās kodam piemīt oriģināla ekspresija un noskaņa. Viņa dzejā (igauņu valodā) ir ļoti daudz vārdu spēļu, fonētisku saskaņu, izteicienu un frazeoloģismu (nereti neparastā mērcē), un to pašu viņš turpina, rakstot dzejoļus latviski. Īpašu šarmu Contras dzejai piešķir bagātīgā humora, satīras, ironijas un paradoksu klātbūtne. "Ar lecamauklu es jaunībā ļoti brīvprātīgi nerīkojos. Kaut gan es jau vidusskolas laikā diezgan veiksmīgi sevi lecināju, daži desmiti reižu vienā minūtē. Bet kad es spēlējos ar burtiem, ar vārdiem, ar domām, tad es it kā neskrienu nekur, tikai lēkāju vienā vietā. Vai lecamaukla palīdz man lēkāt? To gan galīgi nē, tieši pretēji - traucē. Pinas pa kājām, reizēm es pat nokrītu uz mutes. Bet lēkāt bez lecamauklas nav interesanti..." - tā raksta Contra.